Digitālā bibliotēka vs. Gaismas pils

14. March, 2008, autors: Artūrs Žogla 

Artūrs Žogla, LNB:

Ikreiz, kad kādā ziņu portālā tiek nopublicēta informācija par LNB jaunās ēkas celtniecību, tā automātiski kļūst par vienu no viskomentētākajām tās dienas ziņām. Ja citas ziņas saņem 10.. 20.. 50.. komentārus, tad ziņa par Gaismas pili – 500 komentārus ne aci nepamirkšķinot. Viss šis kvantums sadalās pēc principa:

  • 400 komentāri: mātuškas paraugdemonstrējumi;
  • 90 komentāri no sērijas: zagļu banda, cūkas, valsts naudas un manas godīgā nodokļu maksātāja naudas izšķērdētāji. Pensionāri, skolotāji un mediķi mirst badā, bet valdība tik šķiež naudu pa labi/pa kreisi;
  • 9 komentāri: visu digitalizēt un, lūdzu – man uz sudraba paplātes!
  • 1 komentārs: lai jau ceļ to māju…
"Gaismas pils" maketa fotogrāfija
No vienas puses, mani, kā LNB darbinieka, argumenti noteikti būs visneobjektīvākie iespējamie. No otras puses, tā kā pārstāvu digitālās bibliotēkas darba grupu, tad man it kā vajadzētu būt tajā “ierakumu pusē”, kas ir par visa iespējamā digitalizāciju.. Bet es noteikti varētu būt tieši tā 1 kuslā komentāra autors, kas runā par atbalstu “Gaismas pilij”… Kāpēc?

Un tagad pa punktiem:

  • Gaismas pils naudu pensionāriem un skolotājiem! Pirmkārt, varbūt es ne līdz galam pārzinu valsts budžeta naudas plūsmas, bet man ir dziļas aizdomas, ka nav tik vienkārši, ka – ok, paņemam naudu nost Gaismas pilij un sadalam to vienmērīgi visiem pensionāriem. Nu neticu, ka no Gaismas pils necelšanas rezultātā ietaupītās naudas kaut santīms nonāks pensionāru, skolotāju vai mediķu maciņos. Nu neuzcels LNB jauno ēku, uzcels naftas termināļus vai modernizēs Rīgas lidostas avio-angārus, bet neindeksēs taču pensijas. Otrkārt, visu cieņu skolotājiem (man gan tētis, gan mamma ir skolotāji) – noteikti viena no smagākajām profesijām (mana pašreizējā amata visštruntīgākā darbadiena noteikti tik tāds plezīrs vien ir salīdzinot ar tipisku pamatskolas skolotāja darbadienu), bet es tik un tā atdotu naudu Gaismas pils celtniecībai. Un neuzskatu, ka tāpēc tētis un mamma nomirs badā. Un neuzskatu, ka mana nodokļu maksātāja nauda būtu izšķērdēta nelietderīgi pat tad, ja es ap 2012. gadu (pēdējo prognozi LNB jaunās ēkas nodošanai ekspluatācijā) vairs nebūtu LNB darbinieks, bet būtu aizdevies darba gaitās uz kādu citu darbavietu.
  • Zagļu banda! Pamēģiniet nozagt kaut santīmu, kad katram jūsu solim seko n-tās komisijas, juristu kantori, IUB, KNAB, pusmiljons iedzīvotāju, utt. Varu saderēt, ka uzbūvējot vienu publisko tualeti amatpersonu maciņos ieslīdētu 100x vairāk naudiņas nekā par visu Gaismas pili visu gadu garumā.
  • Visu digitalizēt! Ok, vienu minūtīti…! Tūlīt pievērsim acis uz Autortiesību likumu, uz izmaksām uzturot digitālās bibliotēkas serverus, uz 1 000 000 digitalizācijas procesā patērētajām cilvēkstundām un esam gatavi visu digitalizēt! Tikai, lūdzu, sagādājiet mums uz Daugavas vēl vienu spēkstaciju, jo elektrība mums noteikti noderēs (Google, no vienas puses, ir foršs, ātrs un, cepuri nost, labs meklētājs, bet Google arī pārāk neafišē faktu, ka katru jaunu filiāli atklāj lielu elektrostaciju tiešā tuvumā).

Pārejot no emocijām uz filosofiskām pārdomām. Iesaku katram aizdomāties par 2 jautājumiem:

  • Kas ir pirmā lieta, kas Jums ienāk prātā dzirdot vārdus “Sidneja”, “Dubaija”, “Kualalumpura”? Varbūt man ir citādāks domu gājiens nekā pārējiem, bet pirmās lietas, kas man nāk prātā dzirdot šos vārdus ir attiecīgi Sidnejas Opera, Burj Al Arab un Petronas dvīņu torņi. Par Sidneju vispār pavisam godīgi varu atzīt – man tā ir pilsēta, kas atrodas visapkārt Sidnejas operai. Pat ar Olimpiskajām spēlēm man Sidneja neasociējas. Ja ne Sidnejas Opera, tad man tā būtu kārtējā pelēkā nomale pasaules otrā galā. Kāpēc lai ar laiku Gaismas pils nevarētu kļūt par līdzīgu Rīgas simbolu pasaules iedzīvotājiem?
  • Mums ir izklaides vietas: kazino, diskotēkas, naktsklubi. Mums ir atpūtas vietas: teātri, kino, restorāni. Mums ir izglītības gūšanas vietas: skolas, universitātes, koledžas. Mums ir fizioloģisko vajadzību apmierināšanas vietas: tualetes, veikali, masāžas saloni. Mums ir sabiedrisko pārvadājumu vietas: lidostas, dzelzceļa stacijas, autoostas… Vai nav dīvaini, ka mums, tā sauktajai “zināšanu sabiedrībai”, dzīvojot Informācijas laikmetā nav savas vietas informācijas gūšanai: modernas bibliotēkas? Redz, bibliotēka, nav antikvāru grāmatu krātuve (lai arī bibliotēkās tiešām glabājas arī seni un reti materiāli). Bibliotēka ir informācijas krātuve. Un pretstatā, internetam, detalizētas, kvalitatīvas, pārbaudītas un bezmaksas informācijas krātuve.

KOMENTĀRI: 42, KATEGORIJAS: Digitālā bibliotēka, Pārdomas

Komentāri: 42

  1. Austrumvējš saka:
    14. March, 2008 plkst. 23:03

    Argumentēti un gudri pateikts. Varetu novēlēt vairāk tādu darbinieku bibliotēkām:)

  2. Mārtiņš Lazdāns saka:
    15. March, 2008 plkst. 4:03

    Nu nu, Dubaja, Sidneja… Vispirms jāapmierina zemākas pakāpes vajadzības pirms pāriet uz nākamo līmeni. Un tā saicamā gaismas pils – par kādiem resursiem tā tiek būvēta? Vai adekvātiem Latvijas pašreizējās attīstības līmenim? Dubajā taču uzreiz arī netika uzbliezta tā augstā viesnīca, bet tikai sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi.

    kazino, diskotēkas, naktsklubi, restorāni, veikali, masāžas saloni – tas viss ir privāta iniciatīva un nebūtu to korekti salīdzināt vai ņemt par piemēru tādām manipulācijām kā – re kādi objekti un kāpēc ne gaismas pils.

    teātri, kino, skolas, universitātes, koledžas, lidostas, autoostas – daļēji gan privātais, gan valsts sektors.

    Valsts daļa no Tevis pieminētā paliek publiskās tualetes (kas ir nepieņemami maz un faktiski var uzskatīt ka tās nav) un dzelzceļa stacijas.

    Tātad kas sanāk – no tualetēm un dzelzceļa uzreiz lēciens uz visnotaļ abstraktu (relatīvi) gaismas pili.

    Varbūt tomēr ir vērts padomāt par prioritātēm? Ko līdzēs ūbermoderna bibliotēka (izņemot Tevis pieminēto dižošano ārzemniekiem), ja, piemēram, izglītības sistēma gadu no gada tiek arvien vairāk degradēta? Var gadīties, ka nebūs taču kas to bibliotēku izmanto nekam citam kā pirmajā stāvā uzbūvēto viekalu apmeklēšanai. Mana mamma arī ir skolotāja, un man ir sīkais brālis (14 gadi) un man ir iespēja tomēr novērtēt un salīdzināt esošo situāciju ar situāciju pirms 15 gadiem.

    Citēju:
    `Vai nav dīvaini, ka mums, tā sauktajai “zināšanu sabiedrībai”, dzīvojot Informācijas laikmetā nav savas vietas informācijas gūšanai[...]`
    Šis teksts pilnīgi neiztur kritiku, ja vēlies atsaukties uz informācijas laikmetu (tātad arī informācijas sabiedrību). Kāda jēga salikt vecos procesus (bibliotēkas apmeklējums) jaunā ietvarā nemainot fundamentālo pieeju (piemēram, digitalizēt, aprakstīt ar metadatiem, utml.) Es saprotu, ka pagaidām pastāv visnotaļ lieli gan tehniskie gan juridiskie aspekti visa digitalizēšanā, bet varbūt tāpēc ir labāk meklēt tam tehniski risinājumu un veicināt atteikšanos no autortiesībām? Neuzskatu, ka informācijas sabiedrībai būtu atšķirības fiziski aizbraukt uz vienu, otru vai astoto bibliotēku tā vietā lai brauktu uz vienu. Informāciju par grāmatas atrašanās viet var iegūt arī tagat. Tai [informācijas sabiedrībai] daudz svarīgāk, manuprāt, būtu iegūt tādus pakalpojumus, kā, piemēram, ātru informācijas atlasi, ātru piekļuvi tai, utt. Ar ātrs šeit es domāju neierobežotu laikā un vietā. Ko dod ultra bibliotēkas ēka, ja tā nestrādā šajā laikā? Tas neatbilst jēdzienam informācijas laikmets.

  3. Artūrs Žogla saka:
    15. March, 2008 plkst. 9:03

    Mārtiņ, pilnībā piekrītu Tev par to, ka LR ir arī citas prioritātes bez bibliotēkas. Tie paši skolotāji un pensionāri, maznodrošinātie, bet:

    a.) nav tā, ka LR jāizvēlas: vai nu Gaismas pils vai pensionāri. Neesmu dzirdējis, ka LNB jaunās ēkas celtniecība iesaldēs Latvijas valsts budžetu nākamajiem N gadiem un visus šos gadus neviens cits nekādu naudu nedabūs.

    b.) Gaismas pils idejas neatbalstītāju entuziasms izbeidzas ar LNB jaunās ēkas idejas nolikšanu. Tad kāpēc nespert nākamo soli: var taču taisīt kaut kādas skolotāju atbalsta biedrības vai pensionāru “zelta novakares” fondus, utml. Bet nē, līdz ko parādās kāds raksts par to cik pie mums mazas pensijas, tad apmēram puse no komentāriem ir no sērijas: “A kāpēc penšukiem naudu? Viņi tak jau savu dzīvi nodzīvojuši. Labāk palieliniet bērnu pabalstus!” (vai citas alternatīvas). Manuprāt, to sauc par “dubulto morāli”.

    c.) Bibliotēka ir katra cilvēka iespēja celt savu personīgo konkurētspēju darba tirgū. Protams, ka mūsdienās naktsklubus apmeklē daudz vairāk nekā bibliotēkas, bet tie kas tomēr saņemas noteikti ir ieguvēji un galu galā ir ar zināmām priekšrocībām salīdzinot ar citiem. Man, piemēram, būtu ļoti neomulīgi, ja guļot operāciju zālē man tiktu pieteikts tās dienas operējošais ķirurgs ar vārdiem: “Šodien operēs Dr. Bērziņš. Viņš mums ir atzīts eksperts medicīnā – izlasījis internetā gandrīz visus Wikipedia ierakstus par medicīnu.” Nedodiet man tādu ķirurgu! Nu nemaksāšu es viņam. Dodiet man tādu, kas brīvajā laikā devies ārvalstu praksēs vai kas sēdējis bibliotēkā un iepazinies medicīnas speciālajos žurnālos ar savu kolēģu jaunākajiem sasniegumiem.

    d.) Arēnai Rīga arī gāja grūti gan pirms celtniecības, gan visu celtniecības laiku. Katrs kam nebija slinkums, uzskatīja par savu pienākumu pakomentēt, kā šis projekts ņirgājas tieši par viņu personīgi. Tagad tie paši lamātāji lielās straumēs plūst tur uz koncertiem, sporta spēlēm un citiem pasākumiem.

  4. Gunta saka:
    15. March, 2008 plkst. 18:03

    Neiedziļinoties lietās, par kurām nav manā kompetencē spriest (kā piemēram, nodokļu maksātāju naudiņas tērēšana), pāris argumenti, kāpēc jaunu ēku LNB vajadzētu.

    LNB īrētās telpas ir traģiskā stāvokli (un lieli remonti netiek veikti, jo jau n-tos gados tiek gaidīts uz jauno ēku). Cik saprotu visas 5 (?) ēkas laikam arī tiek īrētas un arī tas maksā. Apstākļi, kādos šobrīd glabājas grāmatas un citi izdevumi pilnībā nav piemēroti ilgstošai materiālu saglabāšanai, praktiski tie tur lēnām pūst. Turklāt, arī vietas izdevumiem ir par maz (un telpas jau maģiski lielākas nepaliek). Šeit jāatceras, ka, šobrīd pasaulē tiek izdotas tik daudz drukātu grāmatu kā vēl nekad.

    Bibliotēku vajadzētu uztvert ne tikai kā grāmatu glabātuvi (kur bibliotekāru uzdevums ir pasargāt grāmatas no lasītājiem:), bet gan kā atvērtu vidi izglītībai un arī atpūtai — jau šobrīd bibliotēkā notiek izstādes, dažādas konferences un semināri. Ļoti daudz apmeklētāju (jā, bibliotēka joprojām tiek, manuprāt, samērā plaši apmeklēta — sākot no studentiem un beidzot ar pensionāriem) izmanto elektroniskos resursus. Ne visiem mājās ir dators, ne visiem ir nauda, lai iegādātos pieeju dažādām tiešsaistes datubāzēm, kas bibliotēkā ir pieejamas par brīvu. Starp citu, bibliotēka ir viena no tām vietām, kur bez maksas ir pieejams bezvadu internets :)

    Tik pat labi, tad jau varētu (mazliet pārspīlējot) “digitalizēt” arī visus muzejus, slēgt grāmatnīcas, aizvērt kafejnīcas (jo visu jau var izdarīt mājās internetā) — un viss būs mums elektroniski. Skaidri zinu, ka es to nevēlos. Neuzskatu sevi par vecu tanti, bet man daudz labāk patīk grāmatas lasīt drukātā veidā. Man daudz labāk patīk komunicēt ar cilvēkiem, nevis vienai sēdēt četrās sienās (praktiski jau šobrīd — var taču mierīgi izdzīvot neizejot no mājas, strādājot un iepērkoties internetā, tomēr lielākā daļa tā nez kāpēc nedara…).

    Turklāt būsim reāli — visu krājumu digitalizēšana tā vai tā tuvākajos pārdesmit gados nebūs iespējama. Un ko tad darīt tos pārdesmit gadus? Bibliotēkai vairs nepapildināt savus krājumus un ļaut sapūt vecajiem? Vienkārši likvidēt bibliotēku? Jāatceras, ka nacionālā bibliotēka praktiski kalpo arī kā daļa no mūsu vēstures glabātājas.

    Jaunās bibliotēkas plāns ir aplūkojams http://www.gaismaspils.lv/gp/index.php?l=lv&m=gaismaspils&s=Funkcionalais_risinajums
    Praktiski Gaismas pils ir ne tikai jaunā ēka, bet arī jaunas iespējas bibliotēkā sniegto pakalpojumu attīstībai — bibliotēka būs atvērta visu diennakti, lasītavās grāmatas būs pieejamas “brīvpieejā” (ja šobrīd grāmatas praktiski visās lasītavās ir jāpieprasa personālam, tad jaunajā ēkā grāmatplauktiem varēs brīvi piekļūt) utt.

    P.S. Mana mamma, arī skolotāja, bibliotēkas celtniecību tikai un vienīgi atbalsta.

  5. spainis saka:
    16. March, 2008 plkst. 2:03

    Skaidrs ir tas, ka biblioteka ir nepieciešama. Skaidrs ir arī tas, ka būvēs draudzīgās kompānijas (tāpat, kā tagad digitalizē). Jārod kompromiss – iespējami labākais rezultāts pie šiem apstākļiem – tas ir, lai “zog”, bet lai ir rezultāts un iespējami lētāks (utopija, bet tomēr).

  6. pArt saka:
    17. March, 2008 plkst. 12:03

    redzi, arī es saku ka vajag celt, bet ne tāpēc, ka tas ir pareizais risinājums, bet tāpēc, lai par lielu naudu iegūtu bargu mācību un nākotnē demogoģiskas runas būtu atpazīstamas saknē.
    Celonis kopējai nepatikai pret šo celtni ir sākumā ieliktā patiesā vēlme DIŽOTIES un IZRĀDĪTIES, nevis patiešām rūpēties par Latvijas ļaužu izglītošanos, politiķiem nepieciešams kaut kāds mistisks simbols, bet ne saturiski augstvērtīgas grāmatas un labi apmaksāti profesori, kas izskaidrotu tajā minētās gudrības.
    Forši, ka esi pieminējis Sidneju, jo tā celtne ir tieši šādas dižošanās paraugs – labu skanējumu tajā operā neviens profesionālis nav saklausījis, akustikā tā ir LIELĀ NEVEIKSME.
    Tāpēc – davai, leksim bedrē, leksim bedrē, redzēs kas mūs ārā vilks!

    P.S.
    Ja uzskati ka būvniecībā nevar “nozagt” tāpēc, ka kāds skatās, tad laikam Tava bibliotēka nesatur pietiekami izsmeļošu informāciju, kas zināma katram darbu vadītājam – nezog jau mantu dabā, bet uz papīra darbu apjomos slēpto darbu/materiālu/kvalitātes veidā.

  7. Artūrs Žogla saka:
    17. March, 2008 plkst. 13:03

    pArt, nezinu kas ir vajadzīgs politiķiem (es pie viņiem nepiederu), bet man bibliotēka ir viens no augstvērtīgākajiem izglītošanās instrumentiem – līdzās tevis pieminētajām grāmatām un izcilajiem profesoriem.

    Bet izglītošanās kvalitāte, savukārt, ir atkarīga tikai un vienīgi no katra individuālās attieksmes. Kā liecina mana pedagoģiskā pieredze, ja cilvēks negrib izglītoties, tad viņam nelīdzēs nekas: ne grāmatas, ne profesori, ne bibliotēka jeb kā saka: “Var pievest zirgu pie ūdens, bet nevar viņu piespiest padzerties.” Grāmatas, profesori un bibliotēkas izglītošanas procesā ir tikai motivējošais faktors.

    Šai sakarā jaunā LNB ēka vienkārši radīs maksimāli draudzīgu un motivējošu vidi izglītībai un informācijas gūšanai vispār. Ideālā situācijā LNB jaunajai ēkai vajadzētu būt tai vietai, uz kuru es gribētu aizbraukt lietainā sestdienas dienā, kad ārā tā īsti nebūtu ko darīt un arī citu plānu nebūtu. Man protams būtu alternatīvas: pasērfot internetā, paskatīties kādu TV šovu, uzvārīt kartupeļus, nedarīt neko, bet LNB jaunajai ēkai vajadzētu būt populārai alternatīvai visam iepriekšminētājam. Piemēram, šosestdien es rīta pusē ļoti labprāt būtu aizbraucis uz LNB jaunās ēkas fonotēku vai videotēku paskatīties kādu interesantu materiālu no bibliotēku materiāliem vai pasēdētu ar dažiem tikai bibliotēkās pieejamiem e-resursiem savām zinātniskajām aktivitātēm.

    Bet nu kā jau teicu, viss atkarīgs no katra paša entuziasma. Ja tāda nav, tad piekrītu – nekāda Gaismas pils nelīdzēs.

  8. v-sis saka:
    17. March, 2008 plkst. 17:03

    Reku’, šis citētais mani uztrauc vairāk, nekā jaunā LNB.
    Uzbūvēt, varbūt, uzbūvēs. Bet, kas to uzturēs kārtībā???
    Vai ziniet, cik tie lielie logi prasīs gaisa kondicionēšanu atkarībā no gadalaika? Vajadzēs jaunu HESu, kā jau tika pieminētc :)
    Plusss, gan jau par pāris miljoniem gadā arī izdomās,kā notītīt tos visus stiklus no slīpajām šķautnēm. Dizains jau -OGA, bet, kas kops un uzturēs un par cik Latiem?

    >LNB īrētās telpas ir traģiskā stāvokli (un lieli remonti netiek >veikti, jo jau n-tos gados tiek gaidīts uz jauno ēku).

  9. Artūrs Žogla saka:
    17. March, 2008 plkst. 17:03

    v-sis, labi ka pašreizējās 6 LNB mājas tiek uzturētas par velti :) Tā kā nez, nez kas vēl galu galā būs lētāk uzturams.

  10. Iciks saka:
    18. March, 2008 plkst. 18:03

    Ar tām stiklotājām fasādēm ir tā kā ir. Labs piemērs ir Saules akmens – vasarā nežēlīga cīņa ar karstumu, ziemā – ar aukstumu. Siltumietilpīgas sienas kā vecajās mājās tomēr izmaksā lētāk temperatūras uzturēšanā.

  11. Dzintars saka:
    15. April, 2008 plkst. 1:04

    Es aiz spītības šo arprātīgi dārgo celtni neapmeklēšu,jo mana sieva nevar strādāt tikai tāpēc,ka nevaram dabūt bērnam vietu bērndārzā.Un pat fiziski nevarēšu to “gaismas pili”apmeklēt,jo tam visam nepietiks laika,grūti strādājot,pelnot naudu ģimene un hipotekārajam kredītam.Tā arī nosprāgšu strādājot ar sagrautu veselību “tumšajā ikdienā”…

  12. Dzintars saka:
    15. April, 2008 plkst. 1:04

    piedodiet par kļūdām,jo nespēju aiz dusmām parakstīt…..

  13. stadi saka:
    12. May, 2008 plkst. 15:05

    kapēc es nekur nēesmu redzējis piedāvājumu Bibliotēka vs Gaismas pils?

  14. Es saka:
    17. May, 2008 plkst. 20:05

    Biblioteka bez visaptverošas elektroniskās bibliotekas ir vajadzīga tikai tiem, kam Latvija beidzas līdz ar Rīgas robežām!

  15. Bibliotekāre saka:
    21. June, 2008 plkst. 12:06

    Kas notiek Latvijā?!!!! Jau 12to gadu strādāju profesionālajā skolā par bibliotēkas vadītāju. Skolā mācās ap 500 audzēkņi, kuri lielākā daļa nāk no lauku skoliņām. vai kādam valstī līdz šim ir interesējis, kas notiek skolu bibliotēkās. Ka arī Latvijas skolu bibliotēkas būtu pelnījušas “Trešo tēva dēlu” un “Gaismas tīklu”. Bet nekā tāda nav!!!! Skolu bibliotēkas ir tā vieta, kur bērni – jaunieši iegūst pirmās iemaņas darbā ar grāmatu, ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām. Bet īstenībā skolu bibliotekāri sitās, kā kurš prot un var. Veci datori, bez bibliotēku programmām(jo skola to nevar uzturēt), jaunākās grāmatas – labi ja mācību. Skolu bibliotekāru apmācība – tikai par pašu naudu. Arī tad vēl nevar izšķirt, kuram tas būtu jādara – Kultūras ministrijai vai Izglītības ministrijai.
    Kas tad ies tajā Jūsu gaismas pilī, ja mēs skolās neieliksim to pamatu – interesi par grāmatu? bet kā….

  16. Artūrs Žogla saka:
    21. June, 2008 plkst. 14:06

    Bibliotekārei, atbildot uz Jūsu jautājumu “kā?”, varu teikt pavisam vienkārši: “aktīvi darbojoties!” Ārsts taču arī pats “no zila gaisa” nedodas, piemēram, uz Kuldīgas ielu 15 pie cilvēka, jo varbūt, ka tur kādam tieši šobrīd ir vajadzīga palīdzība. Tā nenotiek! Ja cilvēkam Kuldīgas ielā 15 vajag palīdzību, tad viņš arī zvana ārstam un tas brauc ciemos nevis otrādi.

    Ja skolu bibliotēkām nepieciešami datori, tad no skolu bibliotēkām arī vajadzētu nākt iniciatīvai. Var uzrunāt IZM, var uzrunāt Latvijas Skolu bibliotēku asociāciju, var uzrunāt citas institūcijas… Iespējams liela daļa no šīm iestādēm neatsauksies uz pirmo aicinājumu un iespējams būs nepieciešama ilgstoša pārliecināšana, bet tas tak nekas… Gaismas pils projekts no G. Birkerta uzrunāšanas līdz pamatakmens ielikšanai ilga gandrīz 20 gadus. Bija cilvēki, kas ik dienas pastāvēja un cīnījās par Gaismas pils ideju visus šos gadus. Vai tad tiešām nevar dažus mēnešus pacīnīties par pāris datoriem?

    Tad kad IZM gremdēja paši savu “bērniņu” – LIIS (ar “Bibliotēku” komplektā), tad, cik man zināms, neviens skolu bibliotekārs IZM-ā ne vārdiņu neaizlika. Klusēja kā partizāni! Tāpēc varu tikai vēlreiz aicināt – vajag aktīvāk darboties un viss būs!

  17. Bils saka:
    23. July, 2008 plkst. 22:07

    Artūr, uz kādas programmatūras bāzes tiek veidota LNDB? :) Kāpēc jums tik ļoti patīk Geits? Un kāpēc man, nodokļu maksātājam neprasot, notikušas visnotaļ mīklainas Latvijas valsts un Microsoft laulības? Paldies, Artūr.

  18. Artūrs saka:
    23. July, 2008 plkst. 23:07

    Bil, tu droši vien runā par vienu no LNDB sastāvdaļām – digitālo objektu pārvaldības sistēmu? Jā, šī konkrētā sistēma tiešām tiek veidota uz Microsoft produktu bāzes. Microsoft bija atklāta konkursa (konkursā varēja piedalīties jebkurš) uzvarētājs. Par konkursa rezultātiem (kurus varēja uzzināt jebkurš ieinteresēts nodokļu maksātājs) – netika iesniegta neviena sūdzība. Arī tavas sūdzības, Bil, nebija!
    Man ir jautājums Tev, Bil: kāpēc tu sēdēji rokas klēpī salicis un nerīkojies? Ja tavu acu priekšā tiešām notiek nelikumības, tad kāpēc tu uzņemies nozieguma līdzzinātāja lomu?
    “Nodokļu maksātājs” nav sinonīms vārdam “dievs”. Nodokļu maksātājam ir tiesības pārliecināties, ka viņa nodokļu naudiņa tiek izlietota godīgi.. valstisku mērķu vārdā. Un tici man, veidojot digitālo bibliotēku, mums nav citu interešu kā izveidot katram Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa atrašanās vietas, ieņemamā amata vai maksāto nodokļu apjoma ērtu piekļuvi Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām.
    Bil, un lūdzu, paraksties ar savu īsto vārdu un uzrādi savus kontaktus, lai nākamajā reizē, kad būs jautājumi nodokļu maksātājiem – varam tev paprasīt. :)

  19. Bils saka:
    23. July, 2008 plkst. 23:07

    Artūr, esmu patiesi iepriecināts, ka dialogs notiek. Tas vien jau ir daudz. Esmu interesējies, Artūr, esmu. Diemžēl Ministru kabineta kanceleja nevērīgi man attrauc, ka līgums starp Microsoft un Latvijas valsti ir konfidenciāls, līdz ar to nespēju izprast šī līguma priekšorcības.
    No otras puses – es nevarēju protestēt, kad Latvijas valsts pieņēma Geitsa dāvinājumu 16 miljonu apmērā, par ko tika izvietoti datori bibliotēkās un bezvadu internets. Jauks jau projekts, tikai.. kāpēc Latvijas valstij neatradās šie 16 miljoni pašai? Un pat muļķim skaidrs, ka šis dāvinājums ir ar uzlikumu, proti, mēs vēl ilgi pirksim un apdeitosim sliktu, nekvalitatīvu Microsofta produkciju.
    No trešās puses – Latvijas valsts ir radījusi jauku precedentu. Piemēram, kāda no komercbankām izveidos nevainīgu labdarības fondu, kas ziedos Latvijas valstij, teiksim 16 miljonus, par kuriem tiks izgatavotas īpaša internetbanka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Un tad šīs internetbankas apkalpošanu uzņemies jau ar šo labdarības fondu saistītā banka. Vai nav jauks biznesa projekts? Ir.

    Tev ir taisnība, Artūr. Nodokļa maksātāja nezināšana, lasi, nespēja iejaukties procesos, kurus vada Demakova/Kalvītis/Microsoft Latvija, neatbrīvo no atbildības. Nu bet vēl jau viss interesantākais priekšā. :)

  20. Artūrs Žogla saka:
    24. July, 2008 plkst. 0:07

    Bils, klāt neesmu stāvējis, svecīti neesmu turējis, ar minējumiem šeit nenodarbošos.
    A mani vispār maz interesē ir bijis cilvēks uz Mēness vai nav, ir Elviss dzīvs vai nav, pastaigājas kaut kur Himalajos sniega cilvēki vai ne… Būšu sava opapa vecumā, noteikti dirnēšu caurām dienām pie TV ar tēju un cepumiem un spriedīšu par to, kādi visi tur valdībā intriganti, maitas un mafiozi.. kāpēc man nav pensija deputātu algu izmērā… Bet šobrīd… šobrīd man ir interesantākas lietas, ko darīt.
    Ir cilvēki, kuriem patīk rakāties citu netīrajā veļā vairāk par visu uz pasaules.. ja tev tāds aicinājums – lūdzu, uz priekšu! Live your dream!

  21. Vabaduse Valjak saka:
    24. July, 2008 plkst. 13:07

    Redzi, Artūr, neviens negrasās mest akmeni pret tādiem jēdzieniem, kā “bibilotēkas nepieciešamība” vai “informācijas pieejamība”, vien atliek pabrīnīties, kālab tēvzemē tiek izvēlēti krietni specifiski risinājumi, pat negribot apspriest alternatīvas.

    Ir 21.gs, atvērtais kods, Google un Skype sarunas par velti, internets pieejams 67% LV mājsaimniecību; bet dzintarzemē 5 gadu laikā ir sadigitalizēta vien plakātu kolekcija (kura bija jau pieejama 2003. gadā, ja nemaldos); Jāzepa Vītola notis un tagad- papildināta periodika- tas viss kopā veido aisberga pat ne neredzamo daļu; bet toties PR tiek plēsti krekli jo kaislīgi.

    Mani- kā nodokļu maksātāju un ideālisti dara bažīgu tas, ka viss darbības (“bibliotēkas digitalizācija”) ir drīzāk dekoratīvas ujn formālas, līdzīgi kā ar bēdīgi- slaveno e-parakstu: kaut kas ir darīts, daudzi cienījami uzņēmumi atskaita stundas un itkā loka un klana muguras, valsts nauda skursteņos mesta ar plato liekšķeri, bet rezultāta vienkārši nav. Lūk, šis moments raisa bažas, mums ir vismaz 2 “vispārējās digitalizācijas” projekti norauti mēslainē. Cerams, ka to skaits nekādi nepalielināsies.

  22. Artūrs saka:
    24. July, 2008 plkst. 13:07

    Vabaduse, digitālā bibliotēka tehnoloģiski ir izgājusi vismaz 3 etapiem, no kuriem pirmie divi katrs pa savam ir uzskatāmi par atvērtā koda risinājumiem. Tikai 3. piegājiens ir balstīts uz komercproduktu, bet starp citu, tikai balstīts, jo galarezultāts tik un tā būs ļoti atvērta sistēma, kuru varēs pielāgot visdažādākajām satura piegādātāju vajadzībām.

    Ņemt atvērtā koda risinājumu, kā vienīgo argumentu minot: “Atvērtais kods – tas ir kruti!” ir stulbi. Atvērtā koda risinājumiem digitālajā bibliotēkā ir vairāki būtiski trūkumi.

    Digitalizēšanas apjomi ir pietiekami zolīdi. Kaut vai http://www.periodika.lv publicētās 300 000 lappuses ir nopietni. Šis (2008.) gads pamatā ir bijis veltīts digitālās bibliotēkas tehnoloģiskās bāzes un organizatoriskā aparāta izveidošanai. Tagad par vienu no tuvāko gadu prioritātēm ir izvirzīta masveida digitalizācija, kas protams nav triviāla autortiesību un citu ierobežojumu dēļ.

  23. Vabaduse Valjak saka:
    24. July, 2008 plkst. 14:07

    Interesanti, kas ir domāts ar “visdažādākajiem satura piegādātājiem”?

  24. Artūrs saka:
    24. July, 2008 plkst. 14:07

    Vabaduse, digitālās bibliotēkas programmatūru varēs uzstādīt jebkurā bibliotēkā, arhīvā, muzejā, kuri būtu gatavi savus digitalizētos materiālus pievienot Digitālajai bibliotēkai. Programmatūru varētu uzstādīt pat pie grāmatu izdevējiem, kas varētu pievienot digitālajai bibliotēkai jaunākās (un ne tik jaunākās) grāmatas. Tiesa, ne visas noteikti būtu pieejamas publiski.

  25. Edmunds saka:
    24. July, 2008 plkst. 17:07

    Priecājos, ka valsts iestādē patiesi kaut kas top. Iespējams, jēdzīgs. Lai gan pēc definīcijas neticu, ka rezultāts būs brīnišķīgs. Laiks rādīs, vai ne?

    Bet tagad konkrēti. Digitālā bibliotēka rāda divus pilotprojektus – Vītola fondu un periodiku.

    Pagaidām par pirmo.

    1. Atveru pirmo lapu. Spiežu kreisajā pusē “Pārlūkošana pēc autora”.
    2. Spiežu joka pēc pirmo ierakstu “Balgalvis N. (1)”.
    3. Parādās diezgan sviestaina josla ar dažādiem, nesaprotamiem uzrakstiem. Labi, spiežu uz ” Jāzeps Vītols un Ādolfs Ābele ar studentiem”.
    4. Parādās kaut kas vēl sviestaināks – http://vitols.lnb.lv/fez/view3.php?pid=vitolsproj:117

    Jautājums: Vai tāds nedraudzīgs būs lietotāja interfeisa galarezultāts visai “lielajai” digitālajai bibliotēkai ?

    Redzi, viena lieta ja tādu projektu attīstītāji darās ar savām naudām, ņem kredītus, arvienvārdsakot, riskē kā jebkurš šīs zemes uzņēmējs utt. Bet šinī gadījumā tā ir nodokļu maksātāju nauda un man, godīgi sakot, ir pieriebies finansēt ierēdņu eksperimentus ar izglītības sistēmu, bezgalīgo ceļu seguma klāšanu utml.

    Ar ko riskē nacionālās digitālās bibliotēkas darba grupa?

  26. Edmunds saka:
    24. July, 2008 plkst. 17:07

    Papildinot – ar ko riskē šī cilvēku grupa, gadījumā, ja rezultāts būs lietotājam nedraudzīgs, slikts, nefunkcionāls? Ar ko?

    Jūs paši lepojaties ar to pašu Vītola fondu? Ir tāds gandarījums, ka tas ir kaut kas jauks, ērts un lietotājam draudzīgs?

  27. Vabaduse Valjak saka:
    24. July, 2008 plkst. 17:07

    Artūr- pieļauju, ka nepārzinu terminoloģiju, teic, ko nozīmē “digitālās bibliotēkas programmatūru varēs uzstādīt jebkurā bibliotēkā, arhīvā, muzejā, kuri būtu gatavi savus digitalizētos materiālus pievienot Digitālajai bibliotēkai.”-

    tā būtu kāda īpaši advancēta Satura Vadības sistēma, kura ir “jāuzstāda” (katrā iestādē? (hohoho, lielisks veids, kā nodarbināt cilvēkresursus) ) un kura nav web-bāzēta?

    Un vēl jo vairāk, par tiem izdevējiem un nepublisko nepieeju: ar publisku šeit domāta “bez reģistrācijas” vai tikai topošajās vai esošajās LNB telpās? Vai arī, LNB apjaušot to, ka resursi ir ierobežoti, apsver iespēju digitalizācijā iesaistīt papildspēkus?

  28. Gunta saka:
    24. July, 2008 plkst. 17:07

    Digitālā bibliotēka rāda divus pilotprojektus – Vītola fondu un periodiku.

    Precizēšu — šogad digitālā bibliotēka ir publiskojusi 2 projektus — jau minēto periodika.lv (kur šobrīd pieejamas 300 000 no plānotajām ~6 000 000 lappusēm) un Dziesmu svētkiem veltīto kolekciju “Latviešu Dziesmu svētki”. Pie periodika.lv darbs turpinās un šogad uz rudens pusi būs pieejama papildināta versija (uzlabojumi saskarnē, papildināts saturs).

    Pārējie projekti ir veidoti labu laiciņu iepriekš (līdz ar to, jā, piekrītu šiem projektiem izpildījums nav tas labākais), turklāt tas nav tikai Vītols (kuram, starp citu, tika izmantots open source risinājums). Skat. http://lnb.lv/lv/digitala-biblioteka — tur atrodami gan digitalizēti attēlizdevumi, gan kartes, gan laikraksti.

    Pārējās atbildes droši vien varēs sniegt Artūrs. No savas puses varu piebilst, ka līdz ar digitālās bibliotēkas portāla publiskošanu, visas vecās kolekcijas (arī Vītols) būs pieejamas tur.

  29. Edmunds saka:
    24. July, 2008 plkst. 17:07

    Kad ir plānota digitālās bibliotēkas portāla publiskošana?

  30. Gunta saka:
    24. July, 2008 plkst. 18:07

    Centīsimies šogad (par darbu līdz šim skat. ierakstā “DOM sistēmai – 1 gads!”). Pats portāls gan būs samērā maza daļa no kopējā paveiktā darba, kā jau minētājā ierakstā redzams, liela uzmanība ir vērsta digitalizēto objektu turpmākai saglabāšanai.

  31. Artūrs saka:
    24. July, 2008 plkst. 19:07

    Vabaduse, jā ir apmēram tā kā tu saki.

    Sistēmai web-bāzēts risinājums nav tas piemērotākais, jo, redz, digitālajā bibliotēkā ir liela ņemšanās ar daudziem lielapjoma failiem. Ieskenējot 100 lappušu grāmatu rodas vairāk kā 100 faili: pa vienam katrai lappusei + pdf visai grāmatai + jpeg vākam + vēl šis tas. Šo visu apjomu droši un bez datu korupcijām dzenāt pa web (HTTP) ir praktiski nereāli vai arī tik sarežģiti, ka tāda risinājuma izstrāde būtu 10x dārgāka un nedrošāka par patreizējo variantu.

    Būs diva veida pieejas:

    1. Publiskā – no jebkuras vietas.
    2. Pilna pieeja – no jebkuras (ne tikai LNB) bibliotēkas telpu datoriem. Pilna pieeja nozīmēs piekļuvi arī autortiesību aizsargātiem materiāliem. Ja izdevēji īpaši negribēs kādu grāmatu (piemēram, tikko iznākušās) padarīt pieejamas, bet tomēr uzglabāt digitālajā bibliotēkā, tad tādi materiāli nebūs pieejami pat no bibliotēku telpām.

  32. Artūrs saka:
    24. July, 2008 plkst. 19:07

    Edmunds, jā mēs lepojamies ar Vītola fondu – projekta izstrādes gaitā iegūtā know how dēļ.

    Priekšvēsture Vītola projektam ir tāda, ka līdz 2006. gada aprīlim digitālizēšanas process notika saskaņā ar sekojošu procedūru:

    1. Ieskenējam dokumentu kādā digitalizētāja intuitīvi izvēlētā formātā. Parasti jau jpeg.
    2. Ierakstam failu DVD diskā (ieliekam plauktiņā apputēšanai) un pie reizes aizsūtam arī web adminam.
    3. web admins, ja vajag vēl uztaisa pdf (piemēram, avīzēm), ja nevajag, tad ieliek HTML lapā pa tiešo jpeg (piemēram, attēliem).
    …viss!

    Protams, ka šāda procedūra nenodrošināja nekādus tur mūžsaglabāšanas un mūžpieejamības principus, kas ir fundamentāli gan tradicionālajai, gan digitālajai bibliotēkai.

    2006. gada aprīlī tika izveidota Digitālās bibliotēkas darba grupa (sākotnēji 3 cilvēku sastāvā), kas 6 mēnešu laikā (ieskaitot vasaras mēnešus starp citu) līdz 2006. gada septembrim paveica sekojošo:

    * Izpētīja digitālo bibliotēku veidošanas labāko praksi un tehniskās prasības citur pasaulē.
    * Analizēja un izvēlējās digitālo bibliotēku pārvaldības sistēmu platformu (FEDORA/Fez).
    * Izstrādāja Vītola projekta koncepciju un pielāgoja augstākminēto rīku gan vizuāli, gan funkcionāli tieši Vītola projektam.
    * Izstrādāja “Ciparotāja rokasgrāmatas” pamatus (tagadējā versija jebkuram pieejama LNB mājas lapā).
    * Izveidoja digitalizēšanas darba plūsmu pamatus.
    * Līdz ar Vītola projektu uzsāka starp-organizāciju sadarbību digitalizēšanas projektos.
    * Galu galā, atlasīja, skenēja, aprakstīja, publicēja Vītola notis, vēstules, fotogrāfijas, koncertu afišas, utt.

    Var uzskatīt, ka Vītola projekts ir tapis ļoti saspringtos 6 mēnešos ar nenormāli maziem cilvēkresursiem (cilvēki vasaras laikā negāja atvaļinājumos. Sēdēja darbā līdz 8iem, 9iem vakarā, strādāja mājās brīvdienās…). Un lai arī Vītola saskarne nav pati mūsdienīgākā… nu ko tur daudz – pavisam nemūsdienīga, tomēr jā – lepojamies ar Vītola projektu, jo tā izstrādes laikā iegūtās zināšanas ir nenovērtējamas. Šobrīd Latvijas digitālās bibliotēkas veidotāju uzkrātais know how noteikti ir pasaules TOP 3 un tas lielā mērā pateicoties arī tieši Vītola projektam.

  33. Emma Kārklis saka:
    24. July, 2008 plkst. 21:07

    es izbesījos tajā peridoika.lv mēģinot atrast, kas ir noticis piemēram, manā mājā- zinu, ka 30gados te bija Rīgas pirmo ondulāciju darbnīca, gribēju atrast salona reklāmu, kuru atceros redzējusi- bet nāni, es atvainojos; meklētājs bija lēns un rezulāti kropli, atvainojos vēlreiz, nekādas normālas indeksācijas, precīza frāze, piemēram, ” kungu iela 30″ rezultāt’os uzrādās kā “kungu”" iela” ” 30″ un tad nu man baigi jāiemīl meklējamais subjekts, lai cauri tai gūzmai un lēnumam izraktos. :(

    nu un labi, pateikšu arī kaut ko labu.

    jūsu kolēģiem LV arhīvos, kuri taisīja raduraksti.lv ir gājis krietni līkāk un rezultāts droši vien priecē vien kaismus vēsturniekus, bet ne tos ‘digitālās sabiedrības pilsoņus’- mani, Tevi un citus no 1,7 milj portāla draugiem.lv lietotājus, (piemēram), kuri varētu mēģināt izburtot Ugāles draudzes grāmatu, vecmāmiņu grēkus izkožot.
    par pasākuma lietderību, lietojamību, lietotājdraudzīgumu gan labāk izmantošu iespēju paklusēt.

  34. Artūrs Žogla saka:
    24. July, 2008 plkst. 22:07

    Par periodika.lv saskarni piekrītu.. Es ar biju gaidījis ko vairāk… Es, piemēram, biju gaidījis, ka atvēršu avīžu arhīva lapu, 10-15 sekundes saspringti skatīšos ekrānā, domājot par sev interesējošo tēmu un tad man, abrakadabra, atvērsies lapa ar “tieši to, kas man bija vajadzīgs!”

    Vajag lietas skatīties kontekstā… jāpamēģina sev interesējošo lietu atrast vispirms vecajā avīžu arhīva variantā http://old.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/index.htm

    un tad, pilnam kontekstam, jāpamēģina aiziet uz bibliotēku un pāršķirstīt 300 000 avīžlapas, tā teikt, manuālā režīmā.

    Man pēc http://www.periodika.lv palaišanas loģiski interesēja ar ko mani uzvārda brāļi “Žoglas” iegājuši vēsturē. http://www.periodika.lv man atbildi piedāvāja pāris sekunžu laikā. Līdz šim zināmie risinājumi (vecais on-line arhīvs un analogās avīzes) man prasītu miljoniem, es nepārspīlēju.. es tiešām domāju miljoniem reižu ilgāku laiku, pie tam – bez garantēta rezultāta, jo kas tad var tādu kvantumu pārskatot 100%-īgi koncentrēties, lai nepalaistu garām to vienu kāroto atslēgas vārdu.

  35. Juhans saka:
    24. July, 2008 plkst. 23:07

    Skaidra bilde.

    Gribējās tikai sīkāk uzzināt par šo:

    1. Publiskā – no jebkuras vietas.
    2. Pilna pieeja – no jebkuras (ne tikai LNB) bibliotēkas telpu datoriem.

    Publiskajā pieeja būs tā kā katalogi? Pats saturs tikai tas, ko neierobežo autortiesības?

    Un pilnā pieeja – ja ne tikai no LNB, tad no kādām vietām vēl? Un ja es esmu autors, tad es varēšu kaut ko administrēt (respektīvi redzēt piemēram lietošanas metriku) no manis publiski patapinātos darbus?

  36. Edgars Jēkabsons saka:
    24. July, 2008 plkst. 23:07

    Emma, diemžēl neesam paguvuši periodikas projektam pielikt arī pamācību. Ieliekot pēdiņās “kungu iela 30″, rezultāts ir tieši tāds kā gaidījāt.

    Par meklēšanas ātrumu jāpiekrīt, iespējams ir kādas sistēmas problēmas, jo pirms pēdējo laikrakstu porcijas pievienošanas bijis krietni labāk.

    Juhan – pamatā publiski domājam rādīt visu, ko autortiesības atļaus. Pilnā pieeja plānota arī no Gaismas tīkla (proti – arī visām publiskajām bibliotēkām).

  37. Artūrs Žogla saka:
    24. July, 2008 plkst. 23:07

    Juhan, autoriem atskaišu veidā varēsim sagatavot informāciju par viņa grāmatu lejuplādes statistiku. Tas, principā, arī mūs pašus interesēs, lai saprastu, ko lietotāji vislabprātāk skatās un ko, acīmredzot, sagaida nākotnē…

  38. Vabaduse Valjak saka:
    25. July, 2008 plkst. 9:07

    Starp citu, vai šobrīd ir pieejama statistika par to, ko lasa bibliotēku apmeklētāji?

  39. Artūrs saka:
    25. July, 2008 plkst. 10:07

    Vabaduse, pieļauju ka – kā kuram :) Tas ko lasa bibliotēku apmeklētāji, laikam skaitās sensitīva informācija, kas netiek izplatīta pa labi, pa kreisi.

  40. Gatis saka:
    20. January, 2009 plkst. 14:01

    Diskusijas nobeigumā var pieminēt vienu būtisku faktu, tagad Demakova ir demisionējusi, bet viņas ambiciozās idejas, par kuru realizāciju, bezšaubām viņa nenes nekādu atbildību, ir palikušas un par tām kādam būs jāmaksā. Un vēl kāds pārdomu vērts jautājums! Kāds tad bija Demakovas demisijas patiesais iemesls?

  41. Artūrs Žogla saka:
    20. January, 2009 plkst. 19:01

    Gati, kad bibliotēka būs uzcelta, Tu, tāpat kā pārējie Latvijas iedzīvotāji, būsi laipni aicināts ciemos uz bibliotēku! Arī Tavā rīcībā būs ērta lasītāja darba vieta ar skatu uz Vecrīgu, kur varēsi kaut uz mirkli atslēgties no ikdienas stresa, finanšu krīzes un citām pasaulīgajām problēmām, un šķirstīt grāmatu, jaunāko periodiku vai klausīties austiņās ierakstus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas fonotēkas krājumiem. Tev būs iespēja tāpat vien piekļūt materiāliem, kuru nav ne Internetā, ne veikalos un bieži vien pat ne privātās kolekcijās. Un viss, kas tev būs jāizdara, jāapmeklē jaunā bibliotēka, kas celta ne jau kaut kādiem abstraktiem personāžiem, bet jebkuram zinātkāram Latvijas iedzīvotājam… arī Tev!

  42. Interneta Pakalpojumi saka:
    2. October, 2009 plkst. 22:10

    hehe spēcīgs raksts

Izsaki viedokli